Krievijas kultūras mantojums ir milzīgs.Vai par to var pastāstīt, izmantojot zīmējumu? Izrādījās, ka jā. Māksliniece un dizainere Jevgeņija Miro kļuva par īstu krievu kultūras diriģentu Eiropas pasaulē, absolvējusi Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju. Pārsteidz neticami lielais darbu klāsts: māksliniece veido tekstilizstrādājumu, porcelāna, juvelierizstrādājumu, keramikas, lampu un mēbeļu dizainus. Evgenia Miro dizaina priekšmetus varēja redzēt 5. martā izstādē un pārdošanā vietnē Desing & Apdares centrs. Portāls etk-fashion.com darbojās kā informācijas partneris šim pasākumam.
Šodien Evgenia Miro pastāstīja Roomble parсвоих новых проектах, об особенностях работы с разными компаниями и о том, как можно с помощью рисунка показать целую историю. — — Евгения, на выставке-продаже 5 марта было представлено множество предметов дизайна. Расскажите о некоторых из них. — — Не так давно я создала арт-проект — это лампа-лестница под названием «Вечность пути», которая может быть как напольной, так и настольной. Ни у кого из дизайнеров не было ничего подобного, поэтому было бы очень интересно запустить этот проект в производство. Также я сотрудничала с французской галереей Granville Gallery в Париже, которая предложила 25 французским дизайнерам создать предметный дизайн на тему Secret Box. Для меня главным секретом в мире является душа человека, и я очень хотела отразить это в своей работе. Сначала была идея сделать скульптуру из единого стекла, но во Франции было бы очень сложно заказать это на производстве. Поэтому вся работа делалась вручную. Получилась скульптура под названием «Крылышко ангела», она представляет собой сферу, в которой находится пёрышко, символизирующее душу человека. Ещё один мой проект — лампа-панно, которая может «выдержать» и дневной свет, а вечером работает как источник мягкого освещения. — — Вы известны своим сотрудничеством с Домом Hermès. Расскажите, как оно началось? — — Моя первая встреча с Домом Hermès состоялась в Англии — я уехала в Лондон после того, как окончила Санкт-Петербургскую академию художеств. Один из моих друзей, музыкант Юра Степанов, сказал: «Женя, ты же настоящий клад, пойдём!». Так мы попали в компанию Mikimoto. В Mikimoto у нас была встреча с вице-президентом компании мистером Такахаши. Нам очень повезло, что он был в бутике именно в это время. Мистеру Такахаши понравились мои работы, мы проговорили полтора часа. Он спросил меня, могу ли я сделать дизайн для 100 платков? Я очень не люблю повторяться, поэтому ответила отказом. В итоге договорились, что я создам дизайн для десяти платков. А представители Hermès увидели мои работы позже, и я даже получила рекомендательное письмо, которое, к сожалению, было утеряно. Через три года после этих событий я по делам оказалась в Москве (в то время я жила то в Санкт-Петербурге, то в Лондоне). Когда я приехала в столицу, мы гуляли с друзьями, зашли в бутик Hermès и я рассказала эту историю. Так я познакомилась с Ириной Васильевной Педько — первым арт-директором бутика Hermès в столице. Ей также понравились мои работы, и в скором времени мне передали, чтобы я ждала звонка. Спустя год я снова оказалась в Москве. И вдруг звонок: приезжайте срочно в бутик. Состоялась прекрасная встреча, на которой французы посмотрели мои работы и сразу же пригласили приехать в Париж. В июне мы с Ириной Васильевной отправились в столицу Франции. — — А каким было самое первое задание от Дома Hermès? — — Мне очень хотелось показать всю многогранность культурного наследия России. Мои работы увидел Пьер-Алексис Дюма, глава Дома Hermès. Наша встреча продлилась 2,5 часа, очень долго по европейским меркам. Меня попросили прийти на следующий день, и тогда я уже рисовала в студии. В итоге я получила направления на 15 дизайнов в трёх департаментах (платки, браслеты, фарфор). Конечно, были свои сложности — я ведь никогда не рисовала посуду и ювелирные украшения. А платки — это, безусловно, моё. 
— — Katra šalle ir izgatavota iekšāvairākas krāsas. Vai galvenās krāsas ir noteicis Hermes nams vai mākslinieks? — — Jā, katra šalle ir pasniegta astoņās krāsās, tā ir viņu iezīme. Hermes namam ir tiesības mainīt krāsas, jo mākslinieks nodod visas autortiesības. Starp citu, katrs dizains tiek veidots tikai ar roku un iesniegts uz papīra. Katrs triepiens ir izlozēts! Tāpēc Hermès šalles izveidošanai nepieciešami divi līdz seši mēneši. Vidēji tie ir 2-3 mēneši nopietna darba. Dizaineram ir noteiktas tiesības – piemēram, viņš var piedāvāt dažādus šalles nosaukumus. Turklāt ir svarīgi atrast skaistu kontūras attēlu un to, kur tieši šalles dizainā parādīsies Mājas nosaukums. Piemēram, ir šalle “Fun”, kurā bērni spēlējas ar klucīšiem, un tieši no tiem veidojas uzņēmuma nosaukums. Katrai šallei ir dizainera paraksts. Šalles sagatavošana ražošanai aizņem apmēram divus gadus – attēls tiek skenēts, pārnests ar roku, un katrai krāsai tiek izstrādāta klišeja. Tas garantē precīzu trāpījumu - no krāsas uz krāsu. Hermès namā ir ļoti augsts ražošanas, stila un kultūras līmenis, tāpēc katrs nama izstrādātais dizains ir mākslas darbs.
— - Vai varat tā teiktVai jūsu sadarbībai ar House of Hermès bija milzīga ietekme uz visu jūsu profesionālo karjeru nākotnē? — — Jā, man tas bija ļoti nozīmīgs profesionālais brīdis. Kad jūs veidojat Hermès nama dizainu, nopietns darbs tiek veikts uz katra milimetra, un tas kļūst par jūsu profesionālo īpašību uz mūžu. Darba līmenis pie projektiem šajā Parlamentā ir ļoti augsts. Tāpēc esmu ļoti pateicīgs par pieredzi, ko saņēmu. Tieši pēc darba ar House of Hermès es nonācu Maison & Objekts, kur satiku citu uzņēmumu prezidentus. — — Jevgeņija, jūs arī veidojāt traukus Hermēs namam? — - Jā. Uzdevums izklausījās ļoti grūts un neparasts – bija nepieciešams neobjektīvi ornamentos izteikt Djagiļeva teātra sezonu tēmu. Tas bija diezgan grūti. Es pagatavoju ēdienu un sešus deserta šķīvjus. Pirms manis neviens to nebija darījis tā, ka šķīvja mala būtu lauzta savos atsevišķos ritmos - tas ļāva izveidot rakstu. Kopumā krievu dvēselei raksturīga mīlestība un aizraušanās ar ritmu un dekorativitāti. Pētot pasaules simbolikas kultūru, sapratu, ka katras valsts kultūras mantojums pasaulei piešķīra individuālu plastiku un ritmu, kas ļoti skaidri izpaužas dekoratīvos priekšmetos.
— — Jūs sadarbojaties ar daudziemEiropas uzņēmumi un diezgan aktīvi runā par krievu kultūru caur dizainu. — — Ir ļoti interesanti pārveidot krievu kultūru modernā dizainā Eiropas zīmoliem. Piemēram, es strādāju ar Emaux de Longwy un izveidoju keramikas kolekciju, kurā katrs projekts tika apgleznots ar rokām. Ar šo uzņēmumu esam izlaiduši četras kolekcijas. Sadarbībā ar kompāniju J. Seignolles izlaidu desertu kolekciju “Pētersīļi”, kas izgatavota no porcelāna. Turklāt šī drīzāk nav desertu kolekcija, bet gan neliela galda apkalpošana. Interesants eksperiments bija ar Vassilissa kolekciju santehnikas uzņēmumam Serdaneli. Saskāros ar uzdevumu izgatavot porcelāna detaļu - rokturus karstam un aukstam ūdenim - ar sarežģītu un smalku rakstu. Bet tas ir tikai 3 cm Bija nepieciešams izveidot skaistu, neparastu lietu krievu stilā. Ne viss tika darīts tieši pēc mana dizaina, bet ražošana ir ļoti sarežģīts process. Bija brīnišķīga šīs kolekcijas prezentācija Maskavā izstādē Référence Moskva, un mēs atradām risinājumu, kā prezentēt manus zīmējumus rāmjos zem stikla. Interesants darbs bija arī Pjēram Frejam par krievu teātra tēmu. Es viņam izstrādāju vairākus projektus. Uzņēmumam Beauvillé es izveidoju dizainu galdautu kolekcijai. Viss tika zīmēts ar roku un dabiskajā izmērā. Veidojot dizainu, bija svarīgi ņemt vērā ražošanas aspektu, jo kontaktiem ir jāiet savienojumā. Varētu teikt, ka tas savā ziņā bija rutīnas darbs. Bet, kā teica mūsu pasniedzējs akadēmijā: "Ja māksliniekam nepatīk melnīgs darbs, tad viņš nav mākslinieks." Ja runājam par nākotni, tad es vēlos iesaistīties stikla pasaulē un vēlētos veikt vienu projektu, kas būs plaši saistīts ar krievu kultūru.
— -Tu teici, ko gribējiizveidot projektu, kas būs plaši saistīts ar krievu kultūru. Pastāstiet mums par to vairāk. — — Pirmkārt, es vēlētos savākt daudz dažādu materiālu. Es vēlos atzīmēt, ka tikai daži dizaineri un modes dizaineri ir patiesi un dziļi iesaistīti krievu kultūras tēmā. Viens no spilgtākajiem pārstāvjiem ir modes dizainers Vjačeslavs Zaicevs. Man šis ir cilvēks ar unikālu kultūru, spēku, cēlumu un mīlestību pret to, ko viņš dara. Vjačeslavs Mihailovičs dziļi ciena katru radošu cilvēku.
— — Kas jums bija visgrūtākais?strādāt Eiropā? — — Sākumā grūtākais man bija strādāt vairākos uzņēmumos vienlaikus. Jo, vienlaikus izstrādājot dizainu pieciem vai sešiem uzņēmumiem, ir jāsaprot, ka katram ir savs stils un virziens. Otrs svarīgais punkts ir zināšanas par to, kā tiek veidots ražošanas dizains. Es noteikti mācījos ražošanu – tas dod izpratni par to, kā jārada. Ir noteikti ražošanas parametri, kas jāņem vērā, bet, veidojot mākslas darbu, tajā ieliek savu dvēseli un mīlestību, un tas ļoti palīdz darbā. Izrādās, mēs, dizaineri, esam ļoti atkarīgi no apstākļiem. Tomēr pat ar dotajiem parametriem jūs varat izveidot skaistu lietu. Svarīgs uzdevums ir atrast līdzsvaru. — — Ar kuru Krievijas ražotāju jūs vēlētos sadarboties? — — Ne tik sen piedalījos Andreja Popova brīnišķīgajā projektā “Miera sols”, kura laikā katrs mākslinieks uz soliņa veido savu tēlu. Un muzeja un izstāžu kompleksa “Jaunā Jeruzaleme” atklāšanā es uz koka soliem gleznoju triptihu, bet viesi - Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētājs Dmitrijs Medvedevs, Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils un Maskavas apgabala gubernators. Andrejs Vorobjovs - parakstīja vienu no tiem. Vēl viena organizācija, ar kuru es sadarbojos Krievijā, ir Desing & Apdares centrs. 26. februārī mani lūdza novadīt meistarklasi. Es arī veicu projektus ar Lomonosova rūpnīcu. Turklāt man bija tikšanās ar Pavlovo Posad manufaktūru, nākamnedēļ došos uz ražotni. Vēlos izveidot jaunas kolekcijas Krievijas zīmoliem un sasniegt mūsdienīgu dizaina līmeni. Es gribu teikt, ka Pavlovsky Posad ir laba produkcija, viņi arī visu zīmē ar roku, un tie ir diezgan sarežģīti ornamenti. Iepriekš es biju ļoti aizņemts Francijā, un es atbraucu uz Krieviju kā viesis. Bet tagad es šeit būšu biežāk.
— — Vai jūs domājat, ka krieviVai ražotāji spēj maksāt par darbu tādā pašā līmenī kā Eiropas ražotāji? — — Domāju, ka vienmēr var vienoties par precīziem nosacījumiem, kādos dari savu darbu. Viena iespēja ir izmantot procentus, veidojot dizainu. Tas ir ļoti ērti, ja darbs atšķiras lielā mērogā. Jūs varat pārdot dizainu kā ideju. — — Jevgēņij, tev izdevās arī pastrādāt Itālijā? — — Jā, es sadarbojos ar Roberto Provasi. Viņi mani uzaicināja pēc tam, kad uzzināja, ka strādāju Hermes namā. Es devos uz viņu muzeju, aplūkoju Provasi stilu kokam un izveidoju traukus uzņēmuma stilā. Diemžēl šis projekts vēl nav īstenots, jo kolekciju paredzēts izdot francūžiem. Starp citu, komplektu veidošana ir viena no skaistākajām tēmām. Man ļoti patīk ideja izveidot unikālu dizainu ģimenei. Man kā dizainerei būtu ļoti interesanti to darīt. — — Kā jūs domājat, vai ražošana uzņemtos pēc privātiem pasūtījumiem? — — Patiesībā īstenot šādu ideju nav grūti: jebkura porcelāna ražošana sākas no desmit vienībām. Komunicēju ar daudziem porcelāna firmu prezidentiem, Parīzē esmu labi pazīstams, tāpēc privāta pasūtījuma veikšana nav problēma. Galvenais ir atrast skaistu attēla risinājumu un pārvērst to noteiktā formā. Galu galā dizaina veidošana, pirmkārt, ir stila-formas-plastiskuma-dinamikas izpratne. Viss ir savijies. fotogrāfs Andrejs Bergs; evgeniamiro.com
Evgenia Miro un krievu kultūra Francijas uzņēmumiem
